Patreiz pavadu oriģinālu piekdienas vakaru [ kas gan - O! jau ir beidzies, oficiāli ir iestājusies sestdiena] ar pastkastītē iemaldījušos žurnālu ''Mezgls'' un izbaudu visus tā sniegtos rūtiņpriekus. Cik ironiski, jau labu laiciņu aizdomājos par krustvārdu mīklu trūkumu uz galda. On the other hand .. kāds opis tagad ir ļoti dusmīgs [ nedzirdu gan vēl lamas nekādas] , ka nav saņēmis savu kāroto abonamentu un pasts atkal dabūs trūkties par savu neprofesionālo darba stilu. Arī man matemātika nav stiprā puse, bet 91 no 19 kaut kā vienmēr esmu mācējis atšķirt.
zinu, ka arī L. huda otrā galā, garlaikojas un pavada vakaru divvientulībā ar cigareti uz balkona. Īsie prieka, dzīves īsināšanas, mirkļi.
Pilnīgi sagribējās apiet apli ap hudu ar vīna glāzi rokās. Gribulis pārgāja mirklī, kad aizstaigāju līdz virtuves logam un ārā sadzirdēju ļoti dīvainas skaņas, kas, teiksim tā, atgādināja citplanētiešu disko pārtija versiju. No, seriously. Creepy shit. Tāpēc labāk nolemju palikt iekš-sava bunkura.

skatos uz dvēseļu puteni. Lasīt, nelasīt ? ir taču piekt- tpfu - sestdienas rīts. Brīvdiena. Bet nē, skola pirms Ziemassvētkiem rūpējas par skolēnu nodarbinātību, pārvērsdami brīvdienas par Hard core Hard Work Hours. lot's of H's. HHHsss!
Anyway, all my prayers go for L. krusttēvs, kurš patreiz ir ļoti godīgs un pieklājīgi pavada savu Friday night out. Respektīvi, bez %vol. Jo rīt mums ir liela vēlme sēsties pie ruļļiem un apbraukt dullās Pārdaugavas ielas bez instruktorpedāļiem un jebkādām norādēm par pareizu braukšanu, tā teikt, vienkārši baudīsim savas patiesās spējas uz ceļiem.
Problēma ir ''M'' burti. Neatceros, kurā no visiem sarusējušajiem žiguļiem es savus atstāju. Ja rīt nedabūju, taps māksla ''pazīšanās zīmes kubisma izpausmē'' .

Ir tā forši pamosties un ieraudzīt uz virtuves galda jau gatavas brokastmaizes. Kam gan citam, ja ne man. Nav man neviena brāļa, vai kaitinošas māsas ar ko dalīt tās.
Pārliecinos vai sniega joprojām nav. Ap X-masiem tam ir tiesības parādīties, vēlāk jau var melt away again.
Trakā entuziasma pilnā kaimiņiene uz strīdu bīdīšanu ar padomi, atkal atradusi īres lapā ''apbižojuma kļūdu'' un vāc visu īres lapeles, lai kopētu, un kā lietišķo pierādījumu nestu un bakstītu viņiem acīs. Tas priecē. Jo sēdēšana mājās un raudāšana par kārtējo nepatieso rēķinu, nemainīs situāciju, un jau nākammēnes saņemsi tādu pašu raudam-lapeli.

Būs šodien braukāšanās vai nē, to dabūsim zināt pēcpusdienā, tad kad L. pazvanīs krusttēvam un nokonstatēts to no viņa balss. Ja būs entuziastisks ''Jā?'' - viss ir spēka. Bet vēl ir tas alkohola atlieku piesātinātais ''jāā-ā?'' - pīpīpī.

Dabūju pabraukāties ^_^ Negluži tas uz ko cerēju, bet labi vien bij, jo pie mašīnas jāpierod, lai trauktu uz dzīvo satiksmi. Bēdīgs konstatējums, ka esmu pieradis pie 12g. vecā skolas golfiņa tik ļoti, ka jebkurš cits agregāts man ir svešs, svešs, svešs... Da labi, nekas, pieļauju, ka nedaudz ilgāk panēsātos un pie visa jau pierod. Neko, viss normāli. Braucējs būšu.
Aizbraucu uz veici un atgriezos ar apelsīnu sulu, kas jau labu laiku kārojas.
Tā, laikam dvēseļu putenis jāpastudē.

Jeff Megall: Sony has a futuristic sci-fi movie they're looking to make.
Nick Naylor: Cigarettes in space?
Jeff Megall: It's the final frontier, Nick.
Nick Naylor: But wouldn't they blow up in an all oxygen environment?
Jeff Megall: Probably. But it's an easy fix. One line of dialogue. 'Thank God we invented the... you know, whatever device.'

Nick Naylor: The message Hollywood needs to send out is 'Smoking Is Cool!'

BR: People, what is going on out there? I look down this table, all I see are white flags. Our numbers are down all across the board. Teen smoking, our bread and butter, is falling like a shit from heaven! We don't sell Tic Tacs for Christ's sake. We sell cigarettes. And they're cool and available and *addictive*. The job is almost done for us!

 

And that was the last time when i lighten up a cigarette. Perhaps not, i'm just trying to be poetic. But what the hell - Don't hide the truth. Just filter it. ;)