Aizeju agrāk gulēt, un to jau nevaru piecelties. Laikam jāiet līdz ar vistām. Tas pilnmēness mani nomocīs, viena vienīga grozīšanās naktī.

Alhokols nerisina problēmas, bet zini, piens arī ne.

Abi divi aizmiguši, heh :)
bioloģija nokonspektēta, tagad pusstundiņa, lai sagrūstu to visu galvā.

[ Dexter sērija bij laba, tagad kkad atčoknīju par csi ... jūtu ka interese zūd ]

šodien vienīgais kas nomāca, bija pretīgais aukstums. Mīnus 3 un es jau atsakos izlīst no mājas. Padodiet man dziļāku ziemu un es ieslīgšu lāča miegā.
Jau miedziņš uzmācas, bet vēl jāpieķer ķīmija klāt. Ir plāns rīt pēc braukšanas, doties vēl uz šūl un uzbliest divus kd.

jo es vecāks palieku, jo vientuļāks es jūtos.

Vai varbūt arī mūsdienās ir iespējama varonība – ja ne mirt otra dēļ, tad vismaz nepiečakarēt un būt blakus, kad otram ir smagi?

Keep your hat on. We may wind up miles from here.