Joprojām mazliet sirrela juška. skaipā mani rīta agrumā pārtvēra I. ar tekstu ''ak tu ar mājās''. Nolēmām saskrieties. Iedzērām kafiju, apmetām apli pa mežu. [tikai tā var izbaudīt rudeni]
- es nesaprotu, kā es vēl sevi neienīstu .. man visas vecenes riebjas.
- [pēc 20sek pauzes izmetu] teorētiski man vajadzēja tagad apvainoties, bet es pat līdz tam neaizdomājos, it kā tas nemaz nebūtu vērsts uz mani.
- Nebija jau ar. Tāpēc ka tu esi [mans pseido] .

Bļin, nokavēju gadsimta alkoholisko skolotāju dienu. Nu velns, tas bija vienīgais iemesls, kāpēc es tur vēl varētu parādīties. Jūtos apčakarēts.

O! Uz rītdienu , pat ļoti iespējams, izdosies izplānot divas tikšanās :) Naudas iekasēšana. Vēl uzpeldēja piedāvājums doties uz bezcivilizācijas nostūri ar ņivu ;D Tas nozīmē dzerstiņu un nenonasākumu laiku mājup ceļam. Tātad šovakar, pēc idejas, vajadzētu patēlot čaklīti un izdarīt veicamo darbu sarakstu nākamajai nedēļai.
vēl tikai tāds nieks, kā slinkuma pievarēšana.


UN beidzot būs man īpašumā ''God Hates Us All'' by Hank Moody. <3