Šorīt vispār ņēmu un aizgulējos, jo piecos pamodos, lai novērtētu situāciju US. Par cik viss vēl bija gaidīšanās režīmā, devos spaķ, bet modinātājs nenostrādāja. Lab, nekas, man arī ar pusstundu pietiek, lai savestos kārtībā un izietu no mājas, bet tad visu atlikušo dienas daļu ir neoma. šoreiz tā izpaudās, kā flegmēšana smagā formā.
Ejot uz šūl, atceros, ka sapņoju par to, kā Zirneklis visai mūsu grupai iedod mašīnas atslēgas ar šizīgu piekariņu. bildē bij attēlota mašīna, fočēta no iekšpuses, smukā leņķīti, tā ka vienā bildes malā ir stūre un no salona pa logu vēl redzams saulriets. [kaut kā neskaidri, paskaidroju :D whatever, galvenais, ka es sapratu]
Nu ja, un visu dienu gaidīju mirkli, kad tikšu uz mājām, lai noskatītos sēēriju. Un jā, 5 sek. un tā bij klāt. Tās ūsiņS, tās ūsiņS, es aizmirst nespēšu :D Sērijas nagla, for sure. ;)

To ka es nemācīšos, es jau izlēmu pirms man sāka sāpēt galva.