Es šobrīd mēģinu saprast, kas manī izraisa Bubuļu rašanos. Šī tomēr jau būs otrā invāzija.
Stresi un mellas emocijas, žmiegšana ciet un pūdēšana iekšā, tas viss ir skaidrs.
Bet no kā tad jāatkratās. Viss jau laikam paļubomu reducējas līdz attiecību saraušanai. Ar kaut ko. Ar kādu. Kādiem. Jo no sevis jau atkratīties nevar. Nepārtraucot dalību dzīvē.
Nu, un kā, lai nebaidās dzīvot. Nekur tak vairs iesaistīties negribas. Un līdz jēzus vecumam kudi-kudi!
Vai otrs variants, pašauj vaļā uz pilnu klapi un sašķīsti kā Pārnova.
Invictus - Komentāri
Mysterium tremendum et fascinans