20 Maijs 2018 @ 03:17
mājās gulēt un izgulēties  
Laiks šodien pagāja nepielūdzami ātri. Nu tik nepielūdzami, ka nospļāvos un izvilku savu kuslo pakaļu ārā no mājas.
Bija jāpaskatās un jāpaklausās uz Indygo svaigumiem.
Sen nebija tusēts Vecrīgā, loģiski, ka man iekšējais kleperis totāli palika uz pauzes, kad Rokkafejnīcas apsargs mani aptur prasot dokumentus.
Es ar putām uz lūpām, pēdējā brīdī saprotu, ka man nesanāks viņu nolikt uz lāpstiņām ne fiziski, ne mutiski.
Ķeramies pie artilērijas ar nosaukumu "pazīšanās jeb gali". Viens zvans un ... Sēžu beņķī, sūcu savu dziriņu un gaidu uznācienu.
Glāzes mūzikas rībienā krīt no galdiem un plīst.
Iekustināja asinsriti.
Naksnīgās Rīgas kolorīts un vērojama mīlestība uz kanāla tiltiem.
Turpat jau rīts sagaidīts aiz aizsvīdušām logu rūtīm.

No muzeju nakts tikai garo cilvēkrindu atblāzma.
 
 
trokšņi: indygo - answers