Vakar atgriežoties no pārbrauciena visas dienas garumā ar ūdens sabiedrisko transportu (es pārspīlēju), vakarā viesnīcas saldais pārsteigums numurā. Atpakaļceļā makten lietus sāka līt, līdz ar to vismaz šampānietis un kūka nelika justies totally miserable.
Un tie billions of messages visās malās, kad telefons skar civilizāciju!

Poseidons, Neptuns or what the. Biš confused, bet laikam same čalis.
Izbaudīju viņa varu triecoties pa Jonijas jūru. Dullākie devās peldēties un ķert biksēs medūzas.
Neptuns satrakojās, jo pabāzām degunu viņa un love of his life Amfitrites mīlas ligzdā. Smuka ligzda.
Ņēmis, iecirtis dakšu Corfu un izveidojis divas salas Paxos un Antipaxos. Viena lielāka un apdzīvota, kur cilvēki no olīvēm un lietus ūdens pārtiek, otra mazāka, neskarta un aizsargājama, kur tik papeldēties ļauts dzidrajā tirkīzā un alās iepeldēt.
Visa diena uz ūdens. Mans Neptuns pārlaimīgs. Ceļabiedrs ne tik. Bērnības vecās kaites uzpeldējušas - jūtīgais vestibulārais aparāts. Ekstrēmais lidojums būs izkustinājis.

Agrais rīts, jo nākošā kustība paredzēta. Pie apvāršņa aiz kalniem saule lec. Skaistums. Diena radās būs cepīga. Uh.