Bwah, ku silts vakars. Braucu pretī melniem mākoņiem, domāju pakaļā būs (nu tikpat tumšs gandrīz)
Bet nē, negaiss vairāk Zemgali būs skāris.
Miegs protams nevienā acī. Mēnestiņš čigāniņš droši vien uzdarbojas.
Mājā klusums. Visi guļ pa stūriem. Tad nu var sirot un nodarboties ar dēmonisko tēlu slaktēšanu.
Jāparevidē iekšiņas, kaut nu jau tas tiek praktizēts vairāk kā 2 gadus.
Pietuvoties Sev. Ir uzdevums.


Ak, nu ja, un tā sasmaidījos, kad uz ietves ieraudzīju uzzīmētas klasītes! (:
Domāju, ka jānobīdās nedaudz no iestaigātā maršruta. Un .. jā. Satiku prieku.