'' Manās acīs sieviete ar labu humora izjūtu ir daudz seksīgāka nekā sieviete ar garām kājām un nemitīgi izbrīnā pavērtu muti.''

- Psihoterapeiti mums ir teikuši, ka par seksu tagad daudz runā, bet maz nodarbojas. Ir pāri, kam sekss ir reizi divos gados, un viņi no tā necieš. Kā tev šķiet, varbūt baudu centrs ir novirzījies citur?

'' Es neteiktu, ka baudu centrs ir novirzījies. Novirzās aktualitāte, jo cilvēkam katrā dzīves posmā ir aktuāls kaut kas cits. [..] Ir normāli, ka gadiem ejot, mīlestība un kaisle mainās. No seksa aiz palmas birojā tā pārvirzās uz rokas turēšanu jūras krastā. Manuprāt, lēmums dzīvesbiedram ziedot savu aknu vai nieri ir daudz augstāka seksuāla izpausme par kniebšanos naksnīgā trolejbusā.
Varbūt seksualitātes augstākā fāze tiek sasniegta tad, kad pietiek otram pieskarties vai iedurt elkoni ribās un viņš jau saprot, par ko ir runa. Vai arī - pietiek uzraut uzacis un tas jau ir tāds dialogs, kam agrāk vajadzēja pusstundu laika, lai saprastos.
Man attiecībās interesē tas, ko nevar iegūt ātri, mākslas vēsturnieki to sauc par patinu. Tu kaut ko vari radīt mākslīgi ar eļļu un lupatu, bet īstā patina ir tāda,  kuru nevari atdarināt. Neviens nezina, kā to saplaisājušo Monas Lizas gleznu atkal salīmēt kopā. Jo šādu plaisājumu var iegūt tikai ar laiku, mākslīgi radīt to nevar.

- Varbūt arī reklāmās parādīsies reiz nobriedušu cilvēku seksualitāte.

Reklāmai ir divi grēki. Tā ir vainīga jaunības un skaistuma kulta radīšanā. ( teksts par fotošopētiem cilvēkiem) Šiem tēliem piebalsoja Holivuda. Un vēlāk visa izklaides industrija.
Un rezultāts ir tāds, ka tagad, kad atļaujos reklāmā parādīt reālus cilvēkus, man prasa, kāpēc kadros ir neglīti personāži. Tad es atbildu: '' ko nozīmē - neglīti? Aizej un paskaties spogulī, kā cilvēks izskatās.''