Šorīt fuj pē kaka. lietus+sniegs+sasalums. Rīta pastaiga izpalika. Darbā nekāda X-mas drudža nav. Vismaz ne manā sektorā.
Pa veciem laikiem aizgāju lejā parunāt. Nekas nav mainījies. Kādi rupekļi ir tādi ir. Bet tas viss aiz tāda ''ja sit, tad mīl'' krievu gaumē.
Slīdēju atpakaļ home. Uz balkona gaida egle. Nēģi ledusskapī. Un kaķis kurš ēd pēc divdienu pārtraukuma. Šodien pielika māgu tā, ka apdirsies iekāpa savā kakūzī un izvazāja pa māju. Arī tā gadās. Tad uzreiz atcerējos par Twitter diskusiju - kas notiek tad, kad mājās ir Irobots un kaķis izdomā atriebties atstājot kakūzi istabas vidū, kamēr Irobots šiverē. Sanākot Išmuce. Fair enough.

Ar svētkiem ir tā, ka prasās pilnīgi pa mierīgo. Ne tikai Zsvētkos, arī Jauno Gadu sagaidīt vilnas zeķēs, pie vīna glāzes drukājot memuārus nākošam gadam. Kaut ko tādā stilā. Nu var arī pirtī nopērties vai kādā siltā burbulī pasēdēt un no turiens kaut kā mistiski salūtu baudīt. Jāprasa Rešetinam no kādas vietas viņš toreiz solīja visus izdrāzt. Vai Ķibildam, jo šams arī man liekas tajā projektā viesojās.

Neo patīk valrieksti. Un Valrieksti labāk it is, nevis piecas spalvas iesietas kātā pa 10eiro.
DYI - sasēju egles bumbiņas vienā striķī, woalā, rotaļas gatavas.

Pricipā vajadzēja kādu raganisku rituālu paveikt šajās maģiskajās stundās. Dzīvojamies pa ilgu tumsu šodien'dien kā ne kā.