Viljams Letfords ar dzejas krājumu "Bevel" (apgāds "Carcanet") debitēja 2012. gadā. 2014. gadā izdevniecība "Vertigo" izdeva Letforda dzejas krājuma "Potom Koža Toho Druhého" tulkojumu slovāku valodā. Viljama Letforda darbi ir izskanējuši gan radio, gan televīzijā, viņš ir viesojies vairākās valstīs un uzstājies uz dažādām skatuvēm gan ielūguma, gan citkārt vienkārši prieka pēc. 2016. gadā "Carcanet" izdeva Letforda otro dzejoļu krājumu ar nosaukumu "Dirt". 2017. gada Dzejas dienās viņš piedalījās trešajā starptautiskā atdzejas darbnīca Rīgā, kur deviņi dzejnieki no Latvijas un Lielbritānijas sešu dienu garumā atdzejos viens otra darbus.
Atdzejojusi Inga Pizāne
BAMBUSA BŪDIŅĀ. Liedaga malā
Viņš lasīja viņai Rasela Benksa stāstu Mauri.
Lai arī stāsts ir labs, runa nebija par to.
Tam nebija saistības arī ar to, kā viņš lasīja. Sava skotu akcenta
dēļ viņš īsti nevarēja izrunāt amerikānismus.
Visi 'jā' un visi 'protams' izklausījās pēc parodijām,
piešķirot humoru skaistumam tur, kur to nevajadzēja.
Visa pamatā bija tas, ka viņa gulēja, galvu uzlikusi
uz viņa krūtīm, un viņš juta pats savas balss dārdus
un iepriekš pateikto vārdu vibrācijas.
Stāsts, ko viņš lasīja, noslēdzās ar sniega ainavu. Viņi
palika guļus. Ko citu viņiem bija darīt? Cik ilgi
viņi tur varēja palikt? Viņš vilka līnijas uz viņas ādas.
Un līnijas tapa par apļiem, un apļi kļuva par vārdiem,
Un šādām darbībām ir tendence progresēt.
Viņš pārvilka viņas T kreklu pāri viņas pleciem, un
mēs zinām, kas notika tālāk. Ir dažādi ķermeņi.
Ja tev paveiksies, tu atradīsi kādu, kura āda
kļūs par audeklu tavam stāstam.
Uzraksti to labi. Un parūpējies par sirdspukstiem, kas to uztur pie dzīvības.
What the fuck you were thinking?