ceru ka mana vēlme pie sarkaniem luksoforiem palikt mājās, netiks patraucēta. Uzsēdos beigās uz antibiotikām, bet vizuāli jau joprojām baisi izskatās. Citādi sajūtu ziņā viss ir fine. Un tas jau laikam būtu galvenais.
Nezinu kāpēc kad ārā ir Augusts un +24C es sēžu ziemas rīta svārkos..
sešos atvēru acis. Stundu baudīju mieru un klusumu.
Tagad jau pulkstenis tuvojas deviņiem, sāc dzirdēt rosību un kņadu aiz loga. Man tā ir pāri ūkai, jo tieši zem balkona šancē krāni un buldozeri. Peizāža top.

Orhideja riktīgi dod vaļā, 4,5 jauni pumpuri vēl pieplusojas 13 esošajiem. Aj dulla, dulla, dulla!
šodien mākoņi skrien.


Plkst tuvojas deviņiem, bet tūristi vēl nedod ziņu. Paciņām jāapmainas. Viena jāatstāj šeit, kas pilna Vācijas cukura, savukārt otra jāved uz Vāciju, kas pilna aptiekas.
Ar vārdiem agri, es domāju 4 no rīta. Pēc plkst 9 tas vairs nebūs agri vispār negādā ziņā.
izklausījās jau arī pēc bohēmistiem. Līdz ar to tā ieinteresētība un temps nepārsteidz.

Uzdāviniet man rakstammašīnu, man jārada bestsellers.