'' Daži augšanas periodi ir tik mulsinoši un apjukumu raisoši, ka mēs pat nemanām un nesaprotam, ka norit augšana un attīstība. Mēs varam justies vardarbīgi, dusmīgi, histēriski vai depresīvi. Tas nekad mums netaptu skaidrs, ja mēs neuzdurtos grāmatas lappusēm vai cilvēkam , kas mums paskaidrotu, ka esam pārmaiņu procesā, lai kļūtu garīgi lielāki un spēcīgāki kā pirmīt.
Kad augam, mēs mēdzam to izjust kā jauna sēkla jūt zemes smagumu un meklē izlaušanās ceļu, lai kļūtu par augu. Bieži vien sajūta ir vairāk kā patīkama. Nepatīkamais ir tas, ka nezinām ko gaidīt, kam gatavoties..
Tie garie periodi, kad kāds mūsos gaida, aiztur elpu, nedrošs par to, kādu soli spert nākošo, beigu beigās  kļūst par periodiem, ko gaidām visvairāk. Tie ir tie, kuros mēs saprotam, ka tiekam sagatavoti nākošajai savas dzīves fāzei, un tā ir iespējamība atklāties jaunai personībai. ''