Baigi ironiski ir šeit vēl pēdējo reizi patusēties, veikt ierakstu blogā, uzpīpēt uz balkona, lai vakarā jau uzkāptu uz kuģa.
Tāpēc, ka šeit jau no 2008. ir dzīvots kā uz kuģa. Jo tu saproti, ka kādā jaukā brīdī no tā būs jānokāpj, ceļojums būs galā. Un te nu es esmu. Tiešām noslēgšu šo pasākumu ar nelielu izbraucienu pa Baltijas jūru. Lai nokāptu jau pilnīgs cits un virzoties citur.

Diena smuka. Mierīga, kas labi. Lai nešūpo, kā saka. Lielāki vēji arī nesolās. Pat saulainu Stokholmu varbūt izdosies redzēt.

šodien laikam Izabella kursē.