atļāvāmies atkal palaisties miesās.
Atkal pīles devāmies barot. Tagad liekas, ka mans pienākums ir aizvazāties pie tām katru dienu. vispār jau man sirdsapziņa svilst, kad to daru, bet tad dabūju ar tādu bomi kā ''a uz patversmi suņus vest pastaigā var, ja?''

rīts meditatīvs. piecas minūtes nodevos vizualizācijai ''rīts mežā'' lotusā sēžot, saules apspīdētu seju.

Tagad jāatgriežas savā garlaicīgā cilvēka ādā, kuram jautrs pavadīšanas laiks šķiet skatīties The Grand Tour.
un velns ar ārā, kāpēc ne!