Vajadzēja celties tajos pašos pus sešos, kad pirmo reizi arī atvēru acis. Kā novārtījos līdz šim brīdim vieni mēsli pa galvu un kkadi murgi un bezsakaraini cilvēki.
Vakar saskrūvēju jaunos virtuves krēslus. Līmenī ar dabūjām. Urā.

Tik nesaki, ka labais laiks ir beidzies. Vēl uz ezera rīts jāpavada. pufaikā galīgā negribētos.
Un vispār rudens depresija uzmācās. Kaut kāda neciešana stagnācija dzīvē. visur. Iekšējais Marss ārdās, bet rīcība nenāk laukā, jo that much fucked I am un ar tik saspīlētu planētu savienojumiem droši vien.
Maita Lilita iespējams čukst ausī.