Piektdien no darba aizgāju bez jebkādas sajūtas, ka man atvaļinājums sācies. Tāpēc, ka tolkam nekas jau nav ieplānots. līdz ar to, ja nu akūti būs nepieciešamība varēšu iet arī pastrādāt, jo mēnesis ir bijis pilnīgi sausā. Lai arī iekšējais mazais sliņķis vispār negribētu kustēties nekur.
Vismaz visu nokopu pa tīro. Tad nu, miers jums, miers man I guess.

Plus vēl cauri kliegšanām un pāris brēkšanām izdīga divas dienas mums. Mur. Kas labi, citādi jūkam prāta. Visi kā viens, viens kā visi.

Ta beidzot lietus mitējies un siltums ieplūdis. Sak vismaz uz balkona tvanā varēja grāmatu palasīt.
Starp citu ļoti laba ir ''Putnu Osta''. Šitāda debija ir ko vērta. Dvēsele iekaucās aiz sapratnes.