Kādreiz es būtu ļoti daudz muļļājis te savus spriedelējumus, analīzes, kā būtu, ja būtu, a ja nu... un velns sazin ko. Tagad? Es neredzu jēgu, jo toreiz man vieglāk nekļuva. Ar sevi sarunāties bija grūti. Kā ir pareizāk? Nu vai tad ir tāds ''pareizi'', ''nepareizi''. Normu arī izdomāja cilvēks.

Vai tagad tas sauktos izvairīšanās no runāšanas par to? Diez vai. Šodien es to saprotu kā nevēlēšanos sevi iedzīt destrukcijā. Bet uztvert kā signālu, ko iespējams vajadzētu ņemt vērā, bet ilgi nekavēties pie sīkākas analīzes.

vai tāpēc ka tāpat viss ir skaidrs?
varbūt.

es atkal to daru, vai ne?
velns.