Vakardienas The Sound Poets koncerts un blakus sēdošais Bondars ar savu kundzi. Mūsu celīši saskārās, hah! Gandrīz apsēdos uz žaketes. Izdzerdams trīs alus glāzes un gaismām nodziestot, ''džeks'' atraisījās.
BET ja nopietni, patīkami redzēt ''iebalzamētos'' un joprojām čubinoties it kā tas būtu noticis tikai vakar.
Tik smuki izdabāja savai dāmai, ka prieks. :) Augums bij priekšrocība.

Bet ja par pašu koncertu, tad skudriņas lielākas noķēru vasarā Carnikavā, jo tomēr biju grupai pie kājām. Šeit zvilnot un pieverot acis ļāvos. Protams, ka ie-pulsēja. protams, ka joprojām aizkustina. Varbūt, kā twitterī kāds izteicās Coldplay latviešu variants ar vienādi letarģiskajām dziesmām kaut kur, un tomēr nē, Kazāks ir letarģiskāks..

Vakars noslēdzās ar Jack un Bim pa glāzei un ar daudz mīlestību. Pēc šādas piektdienas, kur esi klausījies, ieklausījies un ļāvies arī pie lieliskiem sapņiem aizved. Ar ērgli, kas sēž Tev uz rokas, pie ezera rīta agrumā. iztulkojās, kā ļoti ambiciozs un ''tīrs'' sapnis, ko piedeva vēl vīzīte gaišajā mājā ar balto dāmu, tā teikt, sarunās par astroloģiju un numeroloģiju, pie kafijas tases.

Skaists Tavs gadsimts :)