Bļin, nevaru piecelties. Pēc 1h un 9 minūtēm joprojām acis aizlipušas. Pa starpu vēl kāds rīta sms godīgi neļauj iemigt vēlreiz. Pārdabiski kaut kas grib mani aizvilkt tomēr uz to ķīmiju. Bet nāh. Es spītīgs, es turpinās lenā garā pārvietoties pa māju un dabūt acis vaļā.
Jācer, ka arī Jogurtu A. noturēs gultā un es baigi nebūšu izpisis kādam morningu. [p.s. fjū, labi ka man bija rezerves kafija]