''Par to, ko Samī nosauca par ievainoto laiku, par starppasauli, kopš tās dienas es domāju bieži. Slieknis, kuram starp šķīršanos un jaunu sākumu ir jātiek pāri. Es sev jautāju, vai mans slieksnis tikai tagad sākas.. vai varbūt tas ilgst jau divdesmit gadus.''

''Vai zināji, ka starp beigām un jaunu sākumu ir starppasaule? Tas ir ievainotais laiks. Tas ir muklājs, un tajā sakrājas sapņi un raizes, un aizmirsti nodomi. Tavi soļi šajā laikā kļūst smagāki. Nenovērtē par zemu šo pāreju. Atvēli sev savu laiku. Dažreiz tādi sliekšņi ir platāki, nekā iespējams noiet ar vienu soli.''