“Nezinu, kas manī notiek. Smagums mani tur pie zemes, kaut tik daudz zvaigžņu velk uz savu pusi. Kāds cits pievilkšanas spēks liek man atgriezties manī pašā. Es jūtu savu svaru, kas mani saista ar tik daudz lietām! Mani sapņi ir reālāki par smilšu kāpām, par mēnesnīcu, par visu šo apkārtni.”

“Attālums nemēro tālumu. Tepat kāda dārza žogos var ieslēgt vairāk noslēpumu nekā Ķīnas mūris, un klusums aizsargā mazas meitenes dvēseli labāk nekā smilšu vaļņi Sahāras oāzes.”