Sastopas divas paaudzes: viena, kas karu piedzīvojusi, bet otra, kas par to tikai grāmatās lasījusi. Nav vienas patiesības. Vai var piedot nepiedodamo? Kā sadzīvot ar sirdsapziņu, kas saēd no iekšpuses? Kas paliek, kad nekā vairs nav? Šādus jautājumus uzdod izrāde. Smalki niansētie tēli atklāj sevi pilnībā, ļaujot izgaršot katru izrādes minūti.

"Visas viņas grāmatas", kaut caur asarām, ļauj justies kā paradīzē. Iesaku visiem redzēt šo izrādi, kas atgādina, cik dzīve ir trausla.