Šodien , protams, apstākļi ir mainījušies, viņš ir ieradies šeit pēc paša gribas. izvēlējies piedalīties atpūtas centra dzīvē. Visur dzīvoja un elpoja cilvēki, kas tiecās pēc baudas vai centās uzlabot savu personības potenciālu. Un it visos stāvos šie cilvēki bija panākuši vai mēģināja panākt progresu savā sociālajā, seksuālajā, profesionālajā vai kosmiskajā integrācijā. Ir tāds plaši lietots izteiciens - viņi strādāja ar sevi. 

Taču viņš sāka kļūt miegains, viņš neko negribēja, viņš neko nemeklēja, viņš bija nozudis no zemes virsas, lēnām, pakāpeniski viņa gars grima nebūtības valstībā, tīrā ekstāze, ko sniedz nepiedalīšanās pasaules norisēs.

Pirmo reizi kopš 13 g. vecuma Bruno jutās gandrīz laimīgs.''

/Elementārdaļiņas/