Mans Templis un Dvēsele ir laimīgi. Tā jau var izlaisties. Atmiņā palikuši skati kā piemēram, es ietinies palagā pirtī, un pa mazo logu uz kura palodzes deg svecenes, caur apsnigušām eglēm mēness spīd.
Vai rīts, kad pamosties un viss ir piesnidzis klusi, un lēni, lēni saulei austot krīt sniegs.

Nerunājot jau par to, ka tevi tik lutina un lutina..

Izspaidīts, izmīcīts, sakārtojis čakras.
Cerams.

Pirmais atklājis zirga pajūga sezonu. Rezultāts izvērtās ekstrēms. Satiku to pašu zirgu ar ko rudenī nespēju izjāt cauri mežam, nepiepūlējis visas muskuļu grupas. Smuka meitene, bet nu kaprīza bez gala. :)

Atgriezies mājās relax turpinās.. Plus enerģētiski dalos ar to, ko esmu uzkrājis.
Savienojot vadiņus.

no šodienas 22. janvāris mums tāds mīlīgs datums logā.

Telefoniski cīnos ar priekšnieku, bet laikam jau tas nespēj mani izsist no līdzsvara. Neļaujos vismaz.
Higiēnists nav ārsts, ok, tātad man vienkārši patīk dramatizēt :) un kā nu ne, ja cenšos pie tā tikt jau pus gadu..
Jācer, ka liks svētu mieru, lai varu gatavoties jaunā gada sagaidīšanai.

aitas, aitiņas!