''Ideja ir šāda: kad sākam no sava pamathoroskopa īstenot to, kas mums patiešam ir vēlams- un es piebildīšu, ka tas nav tikai viens talants vai viena nodarbošanās, - tad cilvēks nonāk pie vajadzīgajiem kontaktiem un sev vispiemērotākajā vidē. Un tad arī dzīvē viss kā pa spirāli iet uz augšu. Ja cilvēks ir harmonijā, viņam nav jācīnās.
Un te nav runa par kaut kādiem universitātes diplomiem. Latvijā ir puse ekonomistu un puse juristu.Varētu padomāt, ka mums citu profesiju nav. Vismaz ja spriež pēc cilvēkiem, kas nāk pie manis. Bet tad arī rodas loģisks jautājums, kapēc viņi nāk pie manis? gluži vienkārši tāpēc, ka viņi nav ar sevi apmierināti un nevar realizēties.
Ir cilvēki, kas var brīniškīgi darīt citas lietas, bet viņi paši sava stulbuma dēļ iestrēgst kaut kādos uzspiestos sabiedrības standartos.
Mani noverojumi 20 gadu garumā liecina, ka tie kas nav savā vietā, tāpat to naudu nespēj nopelnīt. Jā, cilvēkam var būt trīs diplomi un pat vairāk, bet, ja nav aicinājuma, ta no tiem papīriem arī nv lielas jēgas.
Tikko pie manis bija atnācis džeks aizstāvējis doktora disertācju un atzina, ka viņam riebjas, tas ko viņs dara. Tad kāpēc tu to dari, jautāju. Bet ja nu es tur realizēšos.. Pilnīgi noteikti ka nē! Jo riebums pret savu darbu agri vai vēlu bojā veselību. Turklāt kā pa kedīti cilvēka dzīvi ietekmē arī citi faktori: iepazīšanās, saderība..visam jābūt savstarpēji saistītam. Ja nav harmonijas vienā jomā, tās met ēnu arī uz visām citām dzīves jomām.
Cilveki no sava īsta ceļa nomaldās rakstura vainas dēļ.
Raksturs ir tas, kas ļauj kaut kam īstenoties dzīvē, vai tieši otrādi, bremzē un neļauj. Ir stūrgalvīgie, ir spītīgie, ir uzņēmīgie cilvēki Un ir vāji cilvēki, kuriem piemīt, kāds talants, bet bez citu atbalsta viņš nespēj to īstenot. Īpaši šī problēma pastāv radošiem cilvēkiem. Vismaz Latvijā radošiem cilvēkiem ir grūtāk.
Šeit gaisotne ir - diploms, statuss... grāds, kad vienāds ar nauda un panākumi. Cilvēki paši liek sevi rāmjos un bremzē.
Tas ir skumji , kad cilvēks jau tiek noniecināts saknē. Un uz to spēlē bērnība..vecāki, pedagogi. Protams ir spēcīgie raksturi, kuri neklausīsies ko citi saka, un tāpat viņš darīs pa savam, pēc savas pārliecības un tā, kā pats jutīs.
Mēs jau varam teikt, ka sabiedrībā uzspiestas normas nevajag uztvert tik nopietni , ka jādzivo sava dzīve, tomēr šie iesīkstējušie uzskati atstāj ļoti lielu ietekmi.
Katram cilvēkam ir savs individuālais stāsts, tieši tur arī slēpjas mūsu fenomens, ka mēs katrs esam atšķirīgi, ar savu īpašo, neatkārtojamo būtību. Tad kāpēc dzivi pielīdzināt kaut kādām vispārejām tendencēm? Te nav runa par baltajiem zvirbuļiem un izlēcejiem, mēs katrs esam unikala būtne, un par savu es jāmāk pastāvēt.
Teksts, ko par mani padomās/ bremzē cilvēka attīstību. Nav jāpielāgojas masai, bet jābūt tam, kas esi patiesībā.
Neesi domāts bērnu radīšanai, ģimenes dzīvei? Nedari to, jo sabiedrība tā liek. Sūdīgi būs kā tev pašam, tā līdzpastāvošajiem.