Brauciens sākas rudenīgā rītā. Līst, apkārt migla, mitrs viss. Tā arī nesaprotu kur braucam, ceļojums vai pa darīšanām. Taksis piebrauc pie dārza būdiņas, čota dzīvojam tajā vai ..kāpēc? .. Braucam, braucam .. galā nonākam jūras krastā, ir jau vēls, tumša nakts. Ugunskurs kurās, zem klajas debess ieritinos savā guļammaisā un veros debesīs, kur nav neviena zvaigzne. Tikai dzirkstele no ugunskura uzlido gaisā un .. neizdziest, bet uzliesmo spoži. Kā zvaigzne. Blakus klusi šalc jūra, tālumā sēž ceļa biedrs un verās tajā. Kas par cilvēkiem ar mani, nezinu, neatceros vai nevienu tā arī nepazinu.