Sapņoju, ka atgriežos darbā, bet priekšā jauni cilvēki, pilnīgs bardaks, ''mūsu'' istabiņa izdemolēta un drostala pa vidu visam ar slīpzāģi cauruļvadu močī nost.
Ar mani komunicē retais.
Priekšniekam normāli uzbraucu.


Nezinu kā tur ārā. Visu laiku liekas, ka krusa krīt.
Un šausmas, naktī jau pie nulles atzīmes gradusņiks ..

Ienācu bij rudens, izeju ārā ziema