23 Septembris 2013 @ 15:23
šodien sirdi valkāju uz savas piedurknes  
sajutīsi kaut ko līdzīgu maģijai darbojamies tev par labu tieši šodien. Nevienmēr ar visu ir jātiek galā ir vienam...

Kaut kā tā arī jūtos. Ļoti, ļoti vaļā.
Būtu sabijies no tās vientulības, vienatnes pēc kuras brīžam tā esmu alcis? Nemitīgi uzsvēris, cik loti man to vajag un cik ļoti tas ir mans.
Bet laikam tā ir .. ar visu to, ka cilvēkam ir dotas emocijas rodas prasība pēc tā ''divatā/kopā/ar kādu''.

Varbūt tā ir, ka piedzimsti viens, nomirsti viens, bet pa vidu ir tā vajadzība būt ar kādu.