Pirmā diena aizvadīta. Mostos un gatavojos otram cēlienam. Vēl stundiņa jāšļūc ar kājam līdz notikuma vietai. Bet pohuj. Laba sajūta, ka kaut kas labs notiek tepat un vari aiziet mājās un nav jāuztraucas, ka esi lupata nekurienes vidū, ja nu gadās.
Es pat mazliet varu uzmest Indygo koncertu festivāla vidū, lai fucking runātu pa telefonu. Hell fucking yē , kā teiktu Sanctimony. Hah.
Bet ļoti ļoti visā šajā pasākumā pietrūkst kāds cilvēks. Nu tā, ka konkrēēēti. Līdz ar to neesmu līdz galam parauts.
Bet nevar, esmu absolījis nobliezties arī par kādu.

Normāli iekaifo tāds pasākums, kā vilkšanās nakts vidū pa dead end ceļu, priekšā migla, a dirsā mēness spīd un tālu tālu bliež metāls.
Skaisti, ka apraudāties var. Hah!