Dabūju šodien iet pie Mākslinieka uz kafiju, par cik šodien ap 1am neaizvilkos. Nekas, šodien arī bij sparīgais lai ietu. Savācos filmas, ko lupīt  un brāķētos cd, ko lipināt pie sienas.
- o, divas nedēļas veca tēja..un rekur aizvakardienas kafija..
Un ar visu to, turpat nometos zemē pie žurnālu kaudzes un izglītojos. Noskaidroju, ka esmu pilnīgs miera mika un nākamajā dzīvē būšu gliemezis. Ja runājam par izmēriem, liels vai mazs, tik un tā labākais ir zelta vidus ceļš. Bet tā vispār labāk indivīda klātbūtnē par to nerunāt negatīvā nozīmē.
Aplūkojot Mākslinieka darbu pēc lūguma [sajutos spešal, kā ne kā tiek prasīt mans viedoklis art jautājumos], secināju tikai vienu ''tas nav pabeigts'' .
- no tevis nav nekādas jēgas .
Un spešal skala noslīdēja uz zemāko punktu. [joks protams, i don't give a fuck] Raksts par narcismu piesaistīja, beigu galā sāku apsvērt, vai man nav kaut kas no tā.