Prieks, ka zinu to, ka man psihologam tērēties nevajadzēs. I. ir kaut kas labāks par to. Man pat nav daudz jāmurmulē, pietiek pateikt kaut ko vienu un konkrētu, līdz tiks izvilkst vajadzīgais. Vakar pie šnap' glāzes iepazinos atkal ar sevi no jauna.
Tāpēc es dievinu tos ūdensvīrus, kas man ir apkārt. Viens ir mājās un nu viens ir arī darbā. Kā nekā viņiem apkārt man ir jāgrozās. Mans dzinējspēks.
Esmu tik ļoti varas kārs un tendēts uz viedumu, kaut kādu autoritārismu, ka nespēju panest stāvokli, kurā man ir jābūt jautātājam, tam, kas kaut ko neizprot, vai pārliecinās par kaut ko un tam piemetot klāt šizofrēnijas iezīmi ''visi tevi vēro'', sanāk absolūts kokteilis un rīcībnespēja.
Es nezinu, vai tagad apzinoties ko tādu, ar to pietiks, lai kaut kas mainītos, bet te arī iespējams ir man piespēlētā dzīves skola. Esmu pie autoritātes Hausveidīgas, kur es nevaru un neesmu tas, kas man stāv priekšā. Tracina, vēl ceļš ejams, jo bauda nāk ar laiku.