Ļoti garlaicīga 1diena. Un mums starpā kāds atkal nosēdies. Žēl, jāteic. Tie awkward skatieni un šķobīšanās deva možumu. Tagad aizmigt var. Un protams visam pa virsu pilnmēness. Priekšniecība ar nometa man papīrus šodien uz galda kā kaut kādu sūdu. Tāds sīkums, bet redzu un fiksēju. Labi, pieņemsim.
Kā ierodos mājās, tā noskaņojums ir ļoti kareivīgs. Kaut man tur uz vietas esot būtu vairāk pie dirsas un tā kareivīgā nostāja spilgtāka.

Braucot transportā kā vienmēr pārcilāju vecus mēslus, uz priekšu ejošus mēslus un kaut kā uzdūros un atcerējos, ko ta sasapņoju. Karoče .. es vazājos ar vēl kādu pa savām iekšām. Burtiski. No deguna dobuma devāmies uz kuņģi. Kamēr vilkāmies pukstējam, ka baigi smird, a nonākt līdz kuņģim tur bija silti. Mans tulkojums - esmu tik izmisis un sapisies savā emociju kamolī, ka jāiet un nahren jāpēta situācija tai iekšpusē šādi. Līdz pat aknām.

Un manā hudā dzīvo saule. Vai Mēness. Nezinu. Bet kaut kas ļoti, ļoti spoži spīd mežā.
Kosmosa kuģis nolaidies.