Visas dienas nevar būt rožainas. Šodien bija kolektīvais besis. Spriedze, jo darbi ienāk, bet tikpat daudz ir ko darīt. Kādam kaut kas nav ''nolasāms'' līdz ar to tupors, citam atkal mests tiek atpakaļ komplektā ar lamām. Līdz ar to murkšķ tikai radio un gaisā valdošais ''grrr''.
Man savukārt ir vienkārši par ko padomāt. Tagad besos, jo līdz galam nesanāk, a kā tālāk dzīvot, ja jau pusdienā iemetās nāni gateris?