[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are the 3 most recent journal entries recorded in the "hederas_sieva" journal:| Oktobris 22., 2015 | |
|---|---|
| 16:08 [Link] |
Nr.354 Pasaulē nemaz nav tik daudz lamuvārdu, lai izteiktu savas sajūtas. Kādu brīdi likās, ka sāpes kļuvušas ciešamas un palēnām viss nokārtosies. Skuju tēvs! - šonedēļ kopumā esmu gulējusi ap 3-4h. Galva dulla, nežēlīgas lomkas, slikta dūša, koordinācijas trūkums, neprātīgas sāpes (SĀPES) kas nepāriet vairs pat guļot. Trulums un apātija. Nepalīdz arī zāles, kuras dabuju un cerēju, ka būs labāk. Esmu sākumpunktā, tikai diemžēl tad es zināju, kā remdēt sāpes, šobrīd tas vairs nepalīdz. Pie ārsta šobrīd iet nav ne vēlmes, ne vairs finanšu (diez kā es paskaidrošu milzīgos zilumus - zin' tā sāp, ka situ sev ar visu iespējamo. Principā neesmu nojūgusies, bet lēkmju iespaidā sevi nudien nekontrolēju). Un atkal nāks vakars, kad būs "jāguļ". No tā man šobrīd neizsakāmi bail. Es pārāk labi zinu, kas notiek, kad apguļos. Atnāk tās joan*s ma*kas un sākas... šorīt radās ideja, varbūt jāmēģina gulēt sēdus.
Garastāvoklis:: fu*k you all (ir doma) |
| Jūnijs 10., 2015 | |
| 10:26 [Link] |
Nr.332 Vakar pirmo reizi dzēru trankvilizatorus. Ko lai saka - pupu mizas. pēc 4h tas štrunts beidza darboties un sāpes atgriezās. Gulēju gan es maza bērna maigu miegu. Šorīt rātni sadzēros 5 ibumetīnus + kautkādas recepšzāles un devos uz darbu. Mana vienīgā cerība ir nomirt vai zaudēt samaņu, savādāk lēkmes paliek arvien biežākas un drausmīgākas. Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Jūnijs 15., 2013 | |
| 10:09 [Link] |
Nr.20 Šorīt secināju, ka manu mazo, dzelteno ripiņu pietiek vien pāris dienām, kas nozīmē - divu mēnešu kurss ir noslēdzies. Skatoties uz viņām secināju, ka dažās dienās, visticamāk, esmu iedzērusi vairāk kā vajag, bet dažās visticamāk neesmu dzērusi neko. Pārmaiņas pēc gan centos tam visam pieiet nedaudz nopietnāk - vismaz dzert vienā laikā, bet viss pārējais kaut kā nesekmējās. Esmu sākusi pastiprināti smēķēt un tā kā ir vasara, alkohols arī parādījies vairāk kā vajadzētu. Kas ir mainījies? (Nez, vai to mūžīgo nogurumu un sasodīto miegainību pie tā var pieskaitīt?). Mans kuņģis ir sācis niķoties vēl vairāk un mana seja ir kā pubertātes skartam tīnim. Ir jau protams arī pozitīvais- šo mēnešu laikā esmu izdzērusi veselu vienu pretsāpju tableti, neesmu nekur noģībusi vai vēmusi. Neapšaubāmi - viena sasodīti liela uzvara pār sevi. Jo līdz tam, pretsāpju zāļu lietošana un pārdozēšana bija kļuvusi par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu un galu galā tāpat tas viss vainagojās ar viņu izvemšanu. Visticamāk, ejot pie ārsta pagarināšu recepti uz kādiem mēnešiem. Tāpat jau ar laiku mans burvīgais organisms pieradīs un nāksies vien domāt kādu citu veidu kā viņu piemānīt, jo viņš mainīties netaisās, bet man viņa niķi ir apnikuši. Hmm, jau trešo dienu - Tegan and Sara (Goodbye goodbye // I was a fool ). Tīri vai pašai interesanti zināt, cik gan vēl ilgi šīs dziesmas mani būs apsēdušas! Garastāvoklis:: |
depressed
hopeful