[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are the 4 most recent journal entries recorded in the "hederas_sieva" journal:| Aprīlis 16., 2014 | |
|---|---|
| 15:44 [Link] | Kautkā tā, apmēram...
Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Oktobris 25., 2013 | |
| 11:56 [Link] |
Nr.98 Atkal sagadījos vienā vagonā ar studentipa puikiņu, kas arī šorīt ēda brokastis. Eh, nu smukiņš viņš bez gala, būtu es gadus sešus jaunāka mēģinātu iepazīties (ak jā, viņš izkāpa Majoros). Pētot viņu, secināju, kāpēc man viņš patīk - viņš taču ir līdzīgs Viņam! Bet kopumā - man nepatīk mazauguma vīrietīši, tumšiem matiem, brūnām acīm (un pasarg Dies' paši arī tumsnēji). Nu jā, līdz ar to laikam nav jāapraksta puikiņa vizuālais tēls =). Īstenībā dīvaini, cik gan bieži mēs savās ikdienas gaitās sastopam simpātisku/interesantu/saistošu etc. cilvēku, bet neuzrunājam to. Principā tā vienaldzība jau sastopama satiekot arī pazīstamus cilvēkus. ai, esmu nesakarīga šobrīd. Vēlot jauku dienu, hederas_sieva Garastāvoklis:: |
| Oktobris 24., 2013 | |
| 16:20 [Link] |
Nr.97 piezīme Kopumā jūtos neomulīgi un nervozi. Esmu izšķirstījusi šķirstāmo, sarakstījusi kaudzi ar jautājumiem un gaidu šīs dienas beigas! Mājās ievizināšos akurāt ap 19.30. Vispār biju jau aizmirsusi, kāda publika vizinās vilcienos (no rītiem). Pretī sēdošā dāma centīgi zīmēja sev seju, kamēr studentipa jaunēklis tik pat centīgi ēda brokastis. Es protams biju nodrošinājusies ar grāmatu (jo jābrauc tak' apaļa stunda ar mazu astīti) bet veiksmīgi iesnaudos. To pašu izdarīja arī apaļīgais vīrietis, kas sēdēja pretī (vienīgi jācer, ka es tik skaļi nekrācu).Tā kā pēdējā laikā sanāk daudz sēdēt ir atnācis secinājums: esmu palikusi tik apaļa, ka drīz uz darbu pa sliedēm varēšu velties, nebūs nemaz jābrauc. Hm, lai gan varbūt es no rītiem vilcienoto publiku varētu priecēt ar saviem "elegantajiem" vingrojumiem nevis "elegantu" slienāšanos pusmiegā! Garastāvoklis:: |
| Jūlijs 6., 2013 | |
| 15:11 [Link] |
Nr.33 Ak svētie mēsliņi! Tas pilnīgi noteikti ir daudz grūtāk, kā es vispār varēju iedomāties. Tas pilnīgi noteikti ir daudz smagāk kā leģendārie 2007. un 2008. gadi. Bet ko gan es gaidīju, ja pēdejo reizi tas viss ar mani notika akurāt 5 gadus atpakaļ? Biju pārvērtusies par telpu rēgu, kas slēpjas no saules, smaguma, grūtuma, neērtībām. Ir aizmirstas pat vienkāršas un elementāras lietas. Esmu pārvērtusies par pensionāri - sklerotiķi - nespējnieci. Nevar noliegt - kauns no sevis un apkārtējiem =( Vismaz darba "telpa" man ir gana kolorīta: mālaina, aizaugusi pļava, latvārņu birztala (kas tika izcirsta), iekopts dārza mauriņš, nātru puduris, purvs, stāva, aizaugusi nogāze (ko apsolījās paretināt) un smaržīga zeme pie sausā āra ķemertiņa! Paralēli tam visam, esmu pamanījusies eleganti saskrāpēt savu miesiņu, iesauļot krūštura un maiciņas nospiedumus, mani sakoduši visi zināmie un nezināmie moskīti un dunduri, un man ir aizdomīgi sapampusi seja (tas laikam no saules). Esmu īsta bēdu ieleja, bet ceru, tik ļoti ceru, ka ķermenis un prātiņš sāks darboties un man no sevis nebūs kauns, jo šobrīd man gribas paslēpties zem sedziņas un nelīst ārā. Bet visā visumā, galvenais - nezaudēt paniku arī turpmāk! Garastāvoklis:: (ir doma) |
tired
apathetic
worried
nervous