[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
15:11 hederas_sieva [Link]	Nr.33 Ak svētie mēsliņi! Tas pilnīgi noteikti ir daudz grūtāk, kā es vispār varēju iedomāties. Tas pilnīgi noteikti ir daudz smagāk kā leģendārie 2007. un 2008. gadi. Bet ko gan es gaidīju, ja pēdejo reizi tas viss ar mani notika akurāt 5 gadus atpakaļ? Biju pārvērtusies par telpu rēgu, kas slēpjas no saules, smaguma,  grūtuma, neērtībām. Ir aizmirstas pat vienkāršas un elementāras lietas. Esmu pārvērtusies par pensionāri - sklerotiķi - nespējnieci. Nevar noliegt - kauns no sevis un apkārtējiem =( Vismaz darba "telpa" man ir gana kolorīta: mālaina, aizaugusi pļava, latvārņu birztala (kas tika izcirsta), iekopts dārza mauriņš, nātru puduris, purvs, stāva, aizaugusi nogāze (ko apsolījās paretināt)  un smaržīga zeme pie sausā āra ķemertiņa! Paralēli tam visam, esmu pamanījusies eleganti saskrāpēt savu miesiņu, iesauļot krūštura un maiciņas nospiedumus, mani sakoduši visi zināmie un nezināmie moskīti un dunduri, un man ir aizdomīgi sapampusi seja (tas laikam no saules). Esmu īsta bēdu ieleja, bet ceru, tik ļoti ceru, ka ķermenis un prātiņš sāks darboties un man no sevis nebūs kauns, jo šobrīd man gribas paslēpties zem sedziņas un nelīst ārā. Bet visā visumā, galvenais - nezaudēt paniku arī turpmāk!
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.