[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 280 most recent ones in the "hederas_sieva" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Janvāris 21., 2014 | |
|---|---|
| 11:36 [Link] |
Nr.171 Vai tu re, cik jauki. Pat ziņās iztaurējuši, ka manu apmeklēto vilcienu nekurina (cien. radītāja pat piezvanīja un apvaicājās, vai bērnelis vispār vēl dzīvs). Runājot par dažādo vecuma uztveršanu - pagājušajā nedēļas nogalē sanāca plaša saruna ar kaimiņu. Kad nu beidzot jaunēklis uzzināja manu vecumu viņš vnk noelsās pa visu istabu: "Ak Dies' cik tu esi veca!". Vāri izpīkstēju, līdz cik gadiem tad neskaitās pensionāre un man tika paziņots: "līdz 23 gadiem ir o.k., pēc tam tomēr jau var sākt redzēt pirmās vecuma pazīmes etc...". Piecēlos no mīkstās mēbeles un lēnām vilkos uz izejas pusi (darīju to ļoti uzmanīgi, lai vecie kauli pārāk skaļi negrab un smiltis neizbirst pa visiem smalkajiem apartamentiem...). Sapratis, ka ir baisi mani aizvainojis kaimiņš mēģināja vēl neveiklāk atvainoties: "Nu bet ar tevi nav tik traki. Kad pirmo reizi tevi redzēju likās, ka tev ir 19 gadi, kad parunāju, likās ka esi vnk aptrakusi pusaudze...". Garastāvoklis:: |
| Janvāris 20., 2014 | |
| 19:09 [Link] |
Nr.170 Ja līdz šim man likās, ka mans vienīgais talants ir visa veiksmīga un neatgriezeniska sačakarēšana, tad no šīs dienas esmu atklājusi otru talantu - esmu master (aiz)dedzināšanā (katrā ziņā Roma noteikti drīzumā pastiprinās apsardzi, bet Nerons kapā no prieka jau izdīdījis biksēs caurumu). Katrā ziņā smirdu pēc dūmiem pa gabalu (pārpildītajā vilcienā visi, kas šodien apsēdās man blakus, mani nopētījuši un apsotījuši pārsēdās citur), uzacis un skropstas cietušas salīdzinoši daudz vieglāk kā uzsprāgušās šķiltavas un kolēģa pusdegusī jaka. Garastāvoklis:: |
| Janvāris 18., 2014 | |
| 15:40 [Link] |
Nr.169 Un atkal esmu sākumpunktā savā matu audzēšanas "karjerā". Laikam jau tā arī neizdosies piepildīt izloloto sapni par gariem matiem. Tik un tā es viņus nēsāju saņemtus, līdz ar to kādu laiku apkārtējie nenojautīs, ka man atkal ir paīsi mati. Diemžēl pašsajūta un garastāvoklis tāds nošļucis, bet ar tik traģiskiem matu galiem arī vairs nevarēju staigāt. Saskumos... Garastāvoklis:: |
| Janvāris 17., 2014 | |
| 14:51 [Link] |
Nr.168 piezīme Viencēliena ludziņa. Darbojošās personas: es (Es), kolēģis (K) un aiz durvīm stāvošā kolēģe (ap gadiem 80 - vismaz). Es: man jau teica, ka šķībi stāv un nevar iebāzt, un tagad pārliecinos, ka tā arī ir... K: kopš atceros, tas vienmēr ir bijis līks. Es: nu bet iebāzt tak grūti. Es tik nenormāli mokos. Kurā caurumā tu vispār, vispirms bāz, augšā, vai apakšā? K: tak augšā un tad tikai apakšā. Es: un tev sanāk ar pirmo reizi parasti? K: Tā kā man ir lielāka pieredze, tad jā, viemēr ar pirmo reizi. Es: kāds ir tavs noslēpums? K: tas jādara stingri, ar pārliecību un mīlestību. Es: man nesanāk ne ar mīlestību, ne bez mīlestības. K: tu gan jau to dari saraustīti, tas jāizdara ar vienu kustību. Es: man nesanāk, varbūt tomēr vajag kaut kā to padarīt slīdīgāku un tad? K: tev vienkārši nav pieredzes... Es: varbūt jāpalūdz kādam citam, lai izdara to manā vietā? K: un tu tagad katru reizi, kad tev vajadzēs iebāzt un izvilkt sauksi kādu palīgā? Pēkšņi neiztur vecā kolēģe, kas stāv aiz durvīm un nesaprot par ko mēs tik kaismīgi diskutējam, bet garām ejošajai kolēģei stingri noziņo: "viņi sen nav dabujuši..." (krīt aizkars, fonā mana un kolēģa skaļa smiešanās un ziņkārīgās kolēģes apjukušais skatiens). Piebilde: mēs runājām par durvju atslēgšanu un aizslēgšanu, jo atslēgas sākušas niķoties.... Garastāvoklis:: (ir doma) |
| 10:16 [Link] |
Nr.168 n-e-g-r-i-b-u... Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Janvāris 16., 2014 | |
| 20:11 [Link] |
Nr.167 piezīme ...reiz viņš teica, ka šī dziesma mani un mūs perfekti raksturojot... (tagad tā raksturo pagātni...) Нравится мне, когда ты голая по квартире ходишь И несомненно заводишь, Нравится мне, когда ты громко хохочешь — Неважно, днём или ночью — это нравится мне! Нравится мне, когда мы смотрим с тобою фильмы, Хоть они и дебильны. И даже во сне Нравится мне, что ты с меня одеяло стянула И меня даже продуло. Но мне... Плевать, если я заболею, Я сам себе поставить банки сумею, И мне никого, блин, не надо, Лишь бы ты ходила голая рядом, Мне никогда не будет скучно с тобою! Я даже в твою честь планету открою, А пока она тебе будет снится, Я приготовлю для тебя огромную пиццу. Нравится мне с тобой на заднем ряду целоваться, И ты не вздумай меняться, Нравится мне, что можем максимум пять минут ругаться, И только две обижаться, Нравится мне не замечать расстояний, Когда безумно так тянет, это нравится мне. Нравится мне с тобой на кухне и в ванной, И даже рухнуть с дивана. Но мне... Плевать, если я заболею, Я сам себе поставить банки сумею, И мне никого, блин, не надо, Лишь бы ты ходила голая рядом, Мне никогда не будет скучно с тобою! Я даже в твою честь планету открою, А пока она тебе будет снится, Я приготовлю для тебя огромную пиццу. Нравится с тобою из дома сутки не выходить, Я хочу тебя любую, "тебя" всю ночь буду говорить! Это нравится, пусть останется с обострениями, Каждый новый день пусть заварится впечатлениями. Но мне... Плевать, если я заболею, Я сам себе поставить банки сумею, И мне никого, блин, не надо, Лишь бы ты ходила голая рядом, Мне никогда не будет скучно с тобою! Я даже в твою честь планету открою, А пока она тебе будет снится, Я приготовлю для тебя огромную пиццу. Garastāvoklis:: |
| 09:39 [Link] |
Nr.167 Teorētiski - esmu normāls, adekvāts cilvēks. Praktiski - iepriekšējais teikums ir meli. No rīta ievēlos darba virtuvē, noziņoju, kas, kur un cik ilgi man būs aizsalis, kas pie tā vainojams un pie viena izdomāju arī paēst brokastis (tas nekas, ka acis joprojām vairāk turās ciet nevis vaļā un smadzenes nav modušās vispār). Tad nu seko mana darbošanās: pārslas tiek iebērtas bļodiņā, no ledusskapja tiek izmakšķerēts kefīrs, kas mana nopietnā ģīmja pavadīts bagātīgi tiek pārliets pāri pārslām. Pilnai laimei to visu ievietoju mikroviļņu krāsnī... kolēģi (un viņi pa šo laiku jau sapratuši, kādus "varoņdarbus" es spēju paveikt no rītiem) palēnām pamet virtuvi... beigu beigās, es ar tik pat nopietnu ģīmi,saturu izsviedu tur, kur nu reiz tas jāizsviež un izdomāju, ka brokastošu vēlāk. Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Janvāris 15., 2014 | |
| 10:05 [Link] |
Nr.166 O.k. neliela atzīšanās sev, es ļoti šaubos, vai izturēšu 5h garu izrādi. Trakais Lietuviešu režisors tomēr ir izmargojis acu un ausu baudu tik garu. Katrā ziņā sagaidāms kārtīgs izturības pārbaudījums. Garastāvoklis:: working |
| Janvāris 14., 2014 | |
| 20:48 [Link] |
Nr.165. piezīme Smēķējot secināju - pārmājas kaimiņš tā arī nav sapratis, kurā galā jāpūš trompetē un visticamāk, ka arī vecāki to nezin... Vakaru noslēgšu ar glāzi nepieklājīgi garšīga Prosecco... (Viņam likās, ka manām garšas kārpiņām varētu patikt. Nekļūdījās...) Garastāvoklis:: (ir doma) |
| 12:07 [Link] |
Nr.165 Es sāku domāt, ka kāds Augstāk stāvošs, Visvarens Spēks vnk klaji ņirgājās par mani un piemēru tam netrūkst. Kopš palicis aukstāks laiks, vilciens ir izslēdzis apkuri un notiek vispārēja, kolektīva salšana. Tā nu kārtējo reizi vakar, sēžot apsliežotajā dzelzs ledusskapī braucu mājās. Drīz vien man blakus piesēdās labi barots pensionārs. Pusceļā mums pievienojās izcils eksemplārs - "pacans". Kā balerīna pārlidojis pāri mūsu taukainajām kājelēm, viņa kāju atvērumā ietilpām mēs abi ar pensionāru un visticamāk vieta atrastos arī visam Noasa šķirstam. Beidzot iekārtojies viņš sāka mūs ieinteresēts pētīt. Mēs ar pensioāru bailīgi saskatījāmies, es pievilku vēl tuvāk klāt sev somu, bet viņš pārbaudīja sava mēteļa iekškabatas. Pēc laiciņa pacans no labās kabatas izvilka neiztrūkstošo atribūtu - telefonu un veselas divas reizes atkārtoja vienu un to pašu dziesmu (katrā ziņā visus mātes un tēva vārdus krievu valodā es vakar apguvu, aizmirstos - atkārtoju un pat kādu jaunu iemācījos). Pēc tam ar slaiku rokas kustību no pufaiķa tika izvilkta kolas pudele, iedzerts šķirdums, kas ne pēc krāsas, ne smaržas, neatgādināja orģinālo šķidrumu. Pēc priekšdarbu veikšanas pacans izdomāja veikt manikīru (un šito es nemaz neesmu spējīga komentēt). Gala rezultātā, pēc sevis apkopes viņš no apģērba tik centīgi tīrīja nost imagināros putekļus, ka man jau sāka likties, ka beigu galā visas strīpas no pufaiķa notīrīs līdz ar Aidaidas uzrakstu. Beigu beigās viņš žilbinoši sakļāva kājas kopā, pārlika tās pāri vienu otrai un uzlika tikko manikirētās rokas uz ceļgaliem (un manī radās jauns termins - "pacanu manierisms"). Pēkšņi viņa seja palika tik eņģeliski apgarota (tikai dažreiz iegūla kāda rūpju rieviņa, bet tas laikam "dvēseliskās" mūzikas iespaidā), ka nupat jau likās - Puškins ir atdzimis un tūlīt pār mūsu zemnieku galvām nolīs dzejas vārsmas... tomēr viss, kā vienmēr beidzās labi, atgriezies pie grēciniekiem, pacans slaiki nošpļāvās uz aukstajiem radiatoriem, sakārtoja pufaiķi, novērtēja manikīru un izkāpa. Garastāvoklis:: |
| Janvāris 13., 2014 | |
| 15:34 [Link] |
Nr.164 piezīme Kārtējo reizi drebinoties aiz stūra, tā arī nespēju atbildēt uz jautājumu: kāda mārrutka pēc, tu, h_s, nespēj atmest smēķēšanu? (nu o.k. atbilde jau vairāk kā desmit gadus ir nemainīga: "es nemaz negribu"). Tomēr ir bijušas trīs reizes, kad mēģināju un vēl pārdesmit reizes, kad par to ļoti nopietni aizdomājos. Pirmo reiz smēķēšanu centos atmest jau koledžas laikā, šķiet, otrajā kursā. Tas arī bija mans ilgākais atmešanas gadījums: apaļas divas nedēļas. Diemžēl tā kā "pasākums" sakrita ar sesiju, tad nekas prātīgs tur nesanāca. Otrajā reizē tas bija kādu brīdi pēc tam, kad iepazinos ar Viņu, jo Viņam ārkārtīgi tas nepatika. Kādu mēnesi centīgi slēpu savu netikumu, bet beigu beigās tiku pieķerta, kad klusi un rātni ar Viņa draugu laivu izbraucienā aiz krūma "meklējām žagarus iekuram". Trešajā reizē tas notika tad, kad jau dzīvojām kopā, bet diezgan bieži savas dienas vadīju slimnīcā un centos samierināties ar organisma izstrādāto marazmu dzīves garumā. Biju atbraukusi no slimnīcas un kamēr cienītais bija darbā centīgi smēķēju balkonā, līdz kādā brīdī Viņš teica, ka nevajadzētu smēķējot tik traki izkārties pa logu, viņam bail, ka neizkrītu... Ak jā, pāris vārgi mēģinājumi tiek apsvērti, guļot slimnīcā, bet parasti tie tā arī paliek - idejas līmenī. Protams, par atmešanu esmu domājusi arī paģirainos rītos, bet parasti uz vakarpusi šī vēlme pāriet pati no sevis. Un galu galā, nevar atmest, ja nav vēmes vai kāda gana nopieta iemesla, un tā kā man nav ne viena, ne otra, tad ar mierīgu sirdi turpināšu iesākto. Garastāvoklis:: (ir doma) |
| 09:48 [Link] |
Nr.164 Mazohisma mēnesis vakar noslēdzās ar Lēdiju atgriešanos pie manis... (jebkurā gadījumā vēlētos amnēziju par pāris pagājušajām nedēļām. Ja man likās, ka sevi pazīstu, tad smagi kļūdījos, jo sev un apkārtējiem demonstrēju žilbinošu idiotismu...). Katrā ziņā, esmu nolēmusi doties cēlā vientulībā uz teātri (jo vienai cien. draudzenei tā teātra vārds vien uzdzen riebumiņu, bet cien. sieva, pēc manas ne visai sakarīgās vervelēšanas par izrādes saturu noteica, ka viņu tas neinteresē). Šobrīd vienīgais, kas mani viegli mulsina ir ieraksts: izrādes ilgums: 5h (!!!!!) un es ļoti, ļoti ceru, ka tur ir ieviesusies kļūda, kas kuru katru brīdi tiks izlabota. Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Janvāris 11., 2014 | |
| 07:54 [Link] |
Nr.163 Es jau to paredzēju... brīvdienās spēju piecelties laicīgi, toties darba dienās mani no gultas neizdabūt. Ies' taisīst rīta tēju un cerēt, ka miegs tomēr atnāks... A' vispār? - a' beidzot kaut kas līdzīgs mieram... Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Janvāris 10., 2014 | |
| 14:13 [Link] |
Nr.162 piezīme Tas laikam ir vecums un noriets manā "alkoholiķes karjerā". Kādreiz dzēru alu un ko stingri stiprāku, tad nu jau diezgan skaidri izkristalējies ir fakts - vakarā gribu baltvīnu... Garastāvoklis:: |
| 11:16 [Link] |
Nr.162 Ja kļūdīties esot cilvēcīgi, tad esmu viens no pasaulē cilvēcīgākajiem cilvēkiem (vai, kas par tautoloģismiņu sanāca). A' kopumā? - a' jāpārtaisa viena tabula un analīze, tad cēli došos mājās, paralēli priecājoties par cienīgo frizūru - "aitas kažociņa atdzimšana". Principā jau vajadzētu savu miesiņu izvilkt no mājas (jo 5dienās tak' tā mēdzot darīt) pagorīties sabiedrībā, pakomunicēt un visādi citādi izdarīties, bet visticamāk, tas vainagosies ar aiziešanu pie cien. sievas, šāāāusmīgu manis pačīkstēšanu un došanos gulēt. Šī nedēļa bija vnk briesmīga un nedēļas nobeigums visticamāk būs visdraņķīgākais šajā gadā ("mazais" mazohists manī noteikti piedzīvos galvu reibinošas izjūtas...). Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Janvāris 9., 2014 | |
| 09:47 [Link] |
Nr.161 Principā - viss kā parasti. Aizvilkos līdz stacijai, uzsmēķēju, pavēroju ļautiņus uz perona, iekāpu vilcienā, apsēdos, aizvēru acis un cerēju ātrāk nokļūt dižpilsētā. Pusceļā man blakus piesēdās solīda paskata pensionāre. Pēc kāda laika viņa ar faķīra veiklību no mazās rokas somiņas izvilka lielo plastmasas ķobi ar ar skābētiem dimdiņkāpostiem. Dies'vien zin, no kurienes izmakšķerēja alumīnija dakšiņu un sāka savu barošanās tūri (viņas kāposti savienojumā ar pretī sēdošā vīrieša zeķu aromātu vagonā radīja īstu apvērsumu). Tipisko "vilcienainavu" tīri jauki papildināja slīpi sēdošais bērnelis, kas ārkārtīgi nopietni savā smalkajā balstiņā māmuļai nopīkstēja: tante ēd kāpostu un... sāka intensīvi laizīt logu... Garastāvoklis:: |
| Janvāris 8., 2014 | |
| 12:06 [Link] |
Nr.160 Īsa pašanalīze: izskats: bomži ar mani lepotos personīgā higiēna: bomži sajūsmā lauztu krēslus darbs: es vnk neko nesaprotu, jo viss ir svarīgi, nepieciešami, jādokumentē un jābūt gatavam tagad un uzreiz garīgais sastāvs: emocionāli pēdējo reizi tā jutos 8. klases oktobra un novembra mēnesī (bet to es nevēlos sīkāk komentēt). Ak jā, citādas, bet arī šeit ietilpstošas sajūtas bija rakstot M.D. kad gulēju katru trešo diennakti 3-5h sabiedriskā dzīve: esmu par tādu dzirdējusi personīgā dzīve: (ne)liela vilšanās uzturs: esmu par tādu dzirdējusi, noteikti kādreiz arī izmēģināšu miegs: esmu dzirdējusi, ka cilvēkam tāds ir nepieciešams iekšējā sajūta: tā stīga tomēr satrūka... nākotnes plāni: diemžēl jāturpina truli eksistēt, bet es neskumtu, ja bezjēdzīgā eksistence arī pārtrūktu un pēdējā laikā esmu spējīga paklausīties tikai vienu dziesmu... Ed Sheeran - I See Fire Garastāvoklis:: |
| Janvāris 7., 2014 | |
| 14:38 [Link] |
Nr.159 piezīme Man sāk rasties sajūta, ka rītdienu nepiedzīvošu...man gan ir tendence bāzt savu degunu visur, kur vajag un nevajag, bet laikam šoreiz esmu pāršāvusi pār strīpu. Mans resnais, kuslais ķermenītis varētu salūzt aiz lielajiem birokrātijas papīru kalniem un nekāda tauku kārta to vairs neglābs. Tik vien no manis paliks pāri kā pāris tauku piles uz papīrkalniem un brūno matu ērkulis blakus tiem. Garastāvoklis:: (ir doma) |
| 10:15 [Link] |
Nr.159 Es domāju, ka arī manā "darba vietā" vajadzētu šāda tipa čuguna uzrakstu. Visticamāk, ka pusotru miljonu dvēseļu netiks izspiestas, bet manējā gan varētu doties apmeklēt senčus. Sliktākajā gadījumā varbūt apmeklēšu "rehabilitācijas" centru Tvaika ielā. Katrā ziņā atverot darba e-pastus, man sāk piemesties dažādas neirozes. Principā šobrīd esmu tikusi līdz histēriskām smieklu lēkmēm, jo saprotu, ka to, ko no manis prasa es nespēšu uztaisīt, pat ja darīšu to visu nakti. Savu sakāmo noziņoju arī augtākstāvošajai instancei, kas bija nepatīkami pārsteigta (vai, es jau protams esmu monstrs, un varu uztaisīt pa dienu piecgades atskaites plānu, ieskicēt nākotni un sagatavot nelielu prezentāciju.... pupu mizas...). Nu ko, priekšā ceļojums ar pasēdēšanu pelēkajā krēslā. Vakarā man visticamāk vajadzēs sauju nervu nomierinošas tabletes un graņonku šnabja, jo ar mazākiem izmēriem un tilpumiem nav vispār vērts krāmēties. Garastāvoklis:: |
| Janvāris 6., 2014 | |
| 22:09 [Link] |
Nr.158 piezīmes piezīme "...un rīt būs atkal jauna diena. Un es par to (ne)domāšu..." *paldies Garastāvoklis:: (ir doma) |
cold
tired
hopeful
confused
lazy
stressed
nostalgic