гражданка (не) пофигистка - Komentāri
( Read Comments )
TimeText
15:34

[info]hederas_sieva

[Link]

Nr.164 piezīme
Kārtējo reizi drebinoties aiz stūra, tā arī nespēju atbildēt uz jautājumu: kāda mārrutka pēc, tu, h_s, nespēj atmest smēķēšanu? (nu o.k. atbilde jau vairāk kā desmit gadus ir nemainīga: "es nemaz negribu"). Tomēr ir bijušas trīs reizes, kad mēģināju un vēl pārdesmit reizes, kad par to ļoti nopietni aizdomājos.
Pirmo reiz smēķēšanu centos atmest jau koledžas laikā, šķiet, otrajā kursā. Tas arī bija mans ilgākais atmešanas gadījums: apaļas divas nedēļas. Diemžēl tā kā "pasākums" sakrita ar sesiju, tad nekas prātīgs tur nesanāca.
Otrajā reizē tas bija kādu brīdi pēc tam, kad iepazinos ar Viņu, jo Viņam ārkārtīgi tas nepatika. Kādu mēnesi centīgi slēpu savu netikumu, bet beigu beigās tiku pieķerta, kad klusi un rātni ar Viņa draugu laivu izbraucienā aiz krūma "meklējām žagarus iekuram".
Trešajā reizē tas notika tad, kad jau dzīvojām kopā, bet diezgan bieži savas dienas vadīju slimnīcā un centos samierināties ar organisma izstrādāto marazmu dzīves garumā. Biju atbraukusi no slimnīcas un kamēr cienītais bija darbā centīgi smēķēju balkonā, līdz kādā brīdī Viņš teica, ka nevajadzētu smēķējot tik traki izkārties pa logu, viņam bail, ka neizkrītu...
Ak jā, pāris vārgi mēģinājumi tiek apsvērti, guļot slimnīcā, bet parasti tie tā arī paliek - idejas līmenī. Protams, par atmešanu esmu domājusi arī paģirainos rītos, bet parasti uz vakarpusi šī vēlme pāriet pati no sevis.
Un galu galā, nevar atmest, ja nav vēmes vai kāda gana nopieta iemesla, un tā kā man nav ne viena, ne otra, tad ar mierīgu sirdi turpināšu iesākto.
Reply:
 
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Powered by Sviesta Ciba