[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Novembris 26., 2013 | |||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 10:00 [Link] |     Tāda ir tā "pieaugušo dzīve"? Tik ļoti bezjēdzīga, skrejoša, nemotivējoša, bez emocijām, sapņiem un mūžīgo gaidīšanu?. Mēs katrs velkam savu masku, un manējā, diemžēl, ir cirka klauna maska. Vai tas ir tas, ko es vēlējos? Arī mani jaunības ideāli pa vienam vien ir izšķīduši un iznīcināti. Par laimi iekšējais bērns manī vēl nav miris, tomēr "pieaugušo dzīvē" nevar un nedrīkst būt "tāds". Principā laikam jau dīvaini prasīt, lai mani saprot, ja es pati sevi brīžiem nesaprotu. Nez' vai es vienīgā dažreiz no rītiem ceļoties atskārstu, ka nemaz negribu celties. Dienas virknējas cita aiz citas un visas tik vienādas, paredzamas. Esmu nogurusi. Joprojām nogurusi un baidos, ka drīzumā arī mana tievā sudraba stīdziņa satrūks kā Iljiča spuldzītei. Un kolēģis, redzot manu skābo ģīmi, izdomāja mani priecēt skaitot Veidenbauma rindiņas par aptrakušām sievietēm, bet šodien mani tas nespēj priecēt. Garastāvoklis:: | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Comments | |||||||||||||||||||||||||||||||
Jo tu arī redzi tikai lielu bezjēdzību un gaidīšanu? (un brīžiem pat nezini kā gaidīšanu?) Un tevi dīvainā kārtā uztvert kā kaut ko jautru, lai gan iekšēji esi maza nelaimes čupiņa? Vai nu tiešām...
Hm, un ko tur atskaņo? Es mūzikālo noformējumu atrisināju ieviešot austiņas. Tiesa, šobrīd nedzirdu, kad klauvē pie durvīm, bet vienalga, sēdēt visu dienu klusumā ir nomācoši. Tas ir vienkārši jādzird, plus, tur ir dažādi raidījumi. Ja muzikālais noformējums mani nomierina un padara līksmu, tad raidījumi ir tie, kas mani iedvesmo.
Es novērtēšu muzikālo noformējumu (un ceru, ka tā dziesma vnk neveiksmīgi iekrita un turpmāk nekas tāds neskanēs). (Reply to this) (Parent) | |||||||||||||||||||||||||||||||
apathetic![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}