гражданка (не) пофигистка - Nr.112
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
12:27
[Link] |
Nr.112 Kamēr es kārtējo rītu laidu siekalu pāri lielajai šallei un klausījos SWH Rīta svītu, priekšā sēdošā sieviete centās iepazīties ar vīriešiem. Viss sākās ar to, ka dīvainā kārtā patrāpijos vagonā, kur lielākā daļa bija vīrieši. Ap Bulduriem vagonā bija palikušas divas daiļā dzimuma būtnes: viena, kas snauduļoja, siekalojās un beigu beigās sāka taisīt kau ko līdzīgu frizūrai (es) un sieviete, kas bija gana nopietni apņēmusies atrast vīrieti (nu ko te daudz aprakstīt, pēc apmēram gadiem 30, apaļīga, ar degsmi sirdī un acīs, atrast kādu, kas sildīs viņas gultu bargajā ziemā un varbūt papildinās skumjo demogrāfisko situāciju valstī). Vispirms viegli līganā gaitā, kustinot iespaidīgos gurnus dāma apsēdās blakus vīrietim, kas sēdēja no manis ieslīpi (diemžēl tālāko es viegli neatceros, jo uznāca snaudiens), bet, kad atvēru acis, vīrietis tikko bija parādījis laulības riņķi, izvilka no somas saņurcītu avīzi un iegrima tās lasīšanā. Nākamais bija vīrietis (upuris), kas sēdēja man priekšā (šoreiz mēģināju neiesnausties, bet nesanāca). Tik vien atceros, ka vīrietis (kas nudien nebija pat viņas uzmanības vērts un tādus principā dēvē par bomžiem) bija izkāpis kautkādā stacijā arā un nolicis pie kājām savu lielo, netīro sporta somu cītīgi vēma blakus miskastei... Vilciens turpināja braukt, un tā kā "pieņemamu" kandidātu viņasprāt vairs nebija, arī jaunā dāma aiznākamajā pieturā izkāpa.
Garastāvoklis:: working Mūzika: klusums (jo joprojām nav salabotas tumbas) Tags: rīta vērojums
|
|
|
Lasot tavus siekalismus, prātā ieskrēja vārds "siekalājs", ar ko turpmāk varētu apzīmēt teritoriju, kurā uz abģērba un citām virsmām dominē ikrīta miega siekala.
Bet es lielākoties siekalojos braucot tikai sabiedriskajā transportā.
Varbūt uz vagona bija uzrakstīts lielais V?
Var jau būt, un es pa tai tumsai to nepamanīju =D |
|