[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Oktobris 17., 2018 | |
|---|---|
| 12:08 [Link] |     Vot! Vakar biju Rīgā - kārtoju baismīgi svarīgas darīšanas un finālā nokļuvu Teikas pieturā, kur gaidiju vešanu uz "laimīgo zemi." Stāvēju pieturā visa tāda dasvīdusi, nogurusi un smēķējoša. Pēkšņi, visai raitā tempā, pie manis pienāca visai labi ģērbta pensionāre, ātri noskaidroja kādā valodā ar mani jāsazinās, žigli savilka raudamgrimasīti un vēl žiglāk sāka savu vijolīti: "naudiņas nāāāv, pensija māāāza, nesu pārdot pēēērlītes, vai man ir nāāāudiņa" es tikapt žigli atbildēju: "нет денег. вообще нет" (un to papildināju ar izcili izteiksmīgu roku žestu-pašai pat patika). Lēdija raiti novāca asaraino ģīmi, vēl raitāk izslēdza vijolīti un pavisam raiti aiztecēja tālāk. A' ko man? Sen vairs nespēju būt iejūtīga, līdzcietīga un visādi citādi -īga, jo lēdiju atceros jau desmit gadus atpakaļ un naudas pietiekami nav nevienam. Nop, sirdsapziņa nemoka, drīzāk dusma, jo gaudot, lai iedot ir visvieglākais ceļš. Vot! Garastāvoklis:: (ir doma) |
angry