гражданка (не) пофигистка - Nr.293
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
09:50
[Link] |
Nr.293 Kājas apāvu un vilku kuslo miesu Hobitu lūkoties. Pa ceļam gandrīz notreica taksometrs, kas "vai, es nepamanīju..." (interesanti gan, kā var nepamanīt zaļo gaismu gājējiem un kā par nelaimi, arī gājējus). Veiksmīgi aiztenterējusi līdz kino secināju, ka sajūtas kā bērnu rītā, apkārt dažāda vecuma bērneļi, māmuļas ar popkorna pakām, pārgarlaikoti tēvi un visādi citādi. A' par filmu? Man ir aizdomas, ka no visas garās epopejas (ieskaito arī GP, ne tikia H) šī ir visīsākā, visvairāk romantisku asariņskatu (cik nu tas iespējams) un protams, neiztrūkstoši daudz cīņas skatu, kuri maķenīt nogurdina (likās, ka kautiņskati jau iepriekšējā daļā būs sevi izsmēluši, lai gan no otras puses, nosaukums gana skaidri rādīja uz to, kas sagaidāms...).
A' vispār? - a' štruntīgi bez sava gala un kā ķirsītis uz tortes - beidzot arī esmu saslimusi (savādāk jau uztraucos, jo divus mēnešus neslimoju). Tā kā visā visumā nedēļas būs gara, grūta un nožēlojama.
Garastāvoklis:: sick Mūzika: ausu sīkšana Tags: kino kritiķe ar kaulu lomkām
|
|