Vasara un dūmi - Post a comment

Sajūta kā Vecpapa veco, raupja audekla vākos iesieto albumu šķirstot - rievas ap viņa muti kļūst dziļākas un rūgtākas, bet acis tikpat gaišas. Un tad bilde, īsajā brīdī starp iznākšanu no mežiem un Sibīriju, kamanās kopā ar Vecmammu un mazu gaišmatainu meitenīti - manu mammu. Man šī bilde jau ļoti mazai šķita tik īpaša, kaut stāstu uzzināju daudz vēlāk.
Viņiem bija vēl daudz bilžu, vēlāk, daudz vēlāk. Juhņevičam nē, bet tās viņa bildes, ko rāda Piņķis, ir lieliskas.

Par tām dziļajām rievām ap muti bērnībā minēju, vai tās varētu būt no smiekliem vai asarām un nospriedu, ka no smiekliem, jo viņš taču nekad neraud, un asaru celiņi uz sejas ir pavisam citi.