Vasara un dūmi - Post a comment

Gandrīz nejauši vienu pēc otras noskatījos Terensa Malika un dažas Iļjas Hržanovska DAU projekta filmas par totalitārismu.
Malika filma "Apslēptā dzīve" stāsta par reālu personu - austriešu zemnieku Franci Jēgeršteteru, kurš Otrā Pasaules kara laikā izdara savas vienkāršās un klusās izvēles. Malika filmu filosofiju vienmēr gribējies saukt par pseido un estētika to nav spējusi kompensēt, bet "Apslēptajā dzīvē" pēkšņi visas viņa kino pasaules sastāvdaļas bija īstajās vietās, un nekas vairs nešķita neiederīgs vai neīsts.
No DAU projektā radītajām padsmit filmām pilnībā noskatījos trīs: "Nataša", "Drosmīgie cilvēki" un "Jaunais cilvēks", pārējās pārtinot "pa diognāli". Projekta digitālajā platformā skatāmās filmas gan viltīgu apsvērumu dēļ nav iespējams pārtīt uz priekšu, bet citur to var izdarīt.
DAU projekts kopumā filmēts 16 gadus, īpaši šim kino projektam celtā kompleksā, kurā mēģināts atdarināt padomju zinātniski pētnieciska institūta gaisotni, profesionālie un neprofesionālie aktieri ne tikai lietojuši 1940.-60. gadu sadzīves priekšmetus un tērpus, bet pat apakšveļu. Par DAU bijis daudz spekulāciju, vai režisors un aktieri nav aizimprovizējušies līdz Stenfordas cietuma un tamlīdzīgu eksperimentu līmenim. Domāju, ka nav, jo DAU filmu realitāte ir joprojām nosacīta un vispārināta spēle "es dotajos apstākļos", lai arī ļoti zem ādas palienoša.
No visa domu un iespaidu mudžekļa, kuru šīs filmas atstāj, visinteresantākā un lielā mērā arī visskaidrāk atrisinātā šķita tēma par vientulību totalitārismā. Malika filmā tā ir izvēle un nenovēršamība - pēkšņi no savējā kļūstot par izstumto, kuru labākajā gadījumā sapratīs vien paši tuvākie. Jēgeršteters ir sava tuvākā cilvēka atbalsta svētīts, bet izšķirošajos brīžos tik un tā viens.
DAU filmās vientulības tēma ir bezgalīgajā stāstā par iekļaušanos sistēmā pēc labākās apziņas un centības, vienlaikus ieslogot sevi vientuļās, nevienam neizstāstāmās šausmās un bailēs, vai esi pietiekami labi iekļāvies. Jo nosacījumi un prasības var mainīties jebkurā brīdī, pat seksā saskaras tikai ķermeņi, prāti un jūtas nē.
Bet visbūtiskākā atšķirība ir tā, ka Francim Jēgeršteteram ir mājas un ticība, DAU padomijas pelēkajās alās ieslodzītajiem māju un ticības nav.