Vasara un dūmi - Post a comment

vakar manai pāriniecei pilnmēness bija uzlicis ērcības zīmodziņu:
– nu, nenāc taču man virsū! – viņa dabūja klaigāt augu dienu.
pret vakaru liku lietā smago artilēriju un stipri pietuvojos, sliktā nōrvēģu valodā dziedot:
–Taķķmī! Zesan ōvēšains ontīvī!
pēc tam nācās bēgt pa visu dzīvokli. šorīt es viņu sveicu ar oficiālo klipu, un mija, it kā nekas nebūtu bijis, uzsmaidīja kā maija saulīte:
– paskat, paskat! dūriņš jau ar ahā niekojas.

1985