|
|
Vasara un dūmi -
| May. 2nd, 2020 01:18 pm Covid un zviedru meinstrīma mediji.
31.marts - testēti 36 000, valdība un partija ziņo, ka jātestē vairāk. "Papildus veselības aprūpes personālam tiks pārbaudītas arī sociāli nozīmīgākas grupas. Kuras tieši tās būs, joprojām nav skaidrs." Galvenais epidemologs stāsta: "Vairāk testu labāk aizsargātu vecāka gadagājuma cilvēkus."
6.aprīlis - nedēļā testēšot 100 000.
17. aprīlis - valdība sola testēt vairāk un vairāk, nedēļā 50 000-100 000.
30. aprīlis - līdz šim Zviedrijā testēti 119 000, testēšot vairāk, jā, uzminējāt - testēšot 100 000 nedēļā.
Vai kāds platstraumes medijs uzdod jautājumu, kur palikuši iepriekšējo nedēļu plānos un vīzijās testētie?
Un nē, es neuzskatu, ka masveida testēšanai šobrīd vai pirms nedēļas, divām būtu kāda nozīme, jo brīdis, kad būtu bijis jāsāk testēt medicīnas un aprūpes ietāžu personālu jau bija nokavēts. Interesantais šajā visā vairs nav partijas un valdības politika, bet tas, kā mediji reproducē vienu un to pašu mantru, šķietami neskaitot un nedomājot līdzi. Bet varbūt tomēr skaitīt prot tīri labi - aprīļa sākumā valdība palielināja atbalstu meinstrīma medijiem par 200 miljoniem kronu. 2 comments - Leave a comment    | |
Comments:
Jēdzīgāk būtu testēt uz antivielām, lai tie vismaz 30% stokholmiešu,kas jau izslimojuši vai bijuši inficēti, atgieztos darbā. Šobrīd lielākā daļa ar prieku izmanto iespēju 'jobba hemifrån'.
Mēs ģimenē bijām slimi kādu nedēļu martā; ceram ka ar covid-19 nevis parasto gripu. Bez testiem zināt gan to nekādi nevar.
Tom Britton rakstīja jau 18. aprīlī: "Hur som helst blir slutsatsen från prediktionen ungefär följande: peaken av smittspridningen var för några dagar sedan, idag har ca 1/3 av Stockholmarna smittats och om en månad är den mesta smittspridningen över och att flockimmunitet då är nära."
 | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) heda |
|---|
| Date: | May 2nd, 2020 - 11:46 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Neviens vēl nezina, cik tā imunitāte ir ilga. Strādāšana no mājām ir jēdzīgs variants, bet ļoti daudzi izmanto arī iespēju vispār nestrādāt - bez darba nespējas lapas var nestrādāt 3 nedēļas, tad parādās uz dažām dienām un atkal pazūd uz nedēļām. Daudzu veikalu, iestāžu saīsinātie darbalaiki ir tieši šī iemesla dēļ. Un 2 pirmo nedēļu izmaksas pilnībā sedz darba devējs, arī pēc tam, kad pieslēdzas Apdrošināšanas kase, darba devēja izmaksas joprojām ir augstas. Teikt, ka lockdown neieviešana glābs ekonomiku, vienlaikus visas šīs izmaksas gan par slimiem, gan slinkiem uzgrūžot darba devējiem, ir melīgi un absurdi.
|
|
