Vasara un dūmi - Post a comment

"Kādudien mēs nomirsim, bet visas citas dienas mums jādzīvo." (Per Olov Enquist)

Aizgājis Pērs Ulovs Enkvists, viņa grāmatas patika jau ļoti sen, bet kļuva vēl īpašākas klausāmgrāmatu veidā, lasītas viņa paša mierīgajā, vīrišķīgajā balsī. Tas ir kā klausīties Leonardu Koenu, bet zviedriski un prozā.
Latviešu trimda viņam savulaik pārmeta VDK piespēlētu čekas aģentu (no pašu bijušo leģionāru vidus) uzklausīšanu un turēja aizdomās par iespējamu ietekmēšanos no viņiem, rakstot par latviešu un lietuviešu izdošanu "Leģionāros". Bet viņš pats vienmēr uzsvēra, ka tā tomēr galvenokārt ir grāmata par Zviedrijas politiku un atbildību, un atgādinājums par Zviedrijas kaimiņvalstu zaudēto brīvību. Arī tad, kad kļuva pieejami jauni arhīvu dokumenti, Enkvists bija pirmais, kurš uzrakstīja rakstu par faktiem, kurus romāna rakstīšanas laikā nevarēja zināt.
Viņa pacietība izpētīt notikumus un cilvēkus un kaislība izstāsīt labu stāstu par Dānijas galma ārstu Štrūenzi, Mariju Kirī, Mesmeru, Strindbergu, leģionāriem vai Vesterbotena strādniekiem ir tik ļoti pretstatā tikai sevis redzēšanas pašterapijas grāmatiņām, starp kurām grāmatnīcu plauktos arvien grūtāk atrast literatūru. Bet, atšķirībā no pēdējām, viņa pamatīgums ir uz palikšanu.