Savukārt es uzskatu par pat ne tikai neveselību, bet par nāvējošu slimību "apātiju attiecībā uz Eiropas/cilvēces/planētas likteni". Pie šādas diagnozes man jautājumu vairs nav.
Nevajag nemaz tik tālas domas ;), absurda pieņemšana par normu atprāto šeit un tagad. Kuram gan varētu gribēties, lai viņa bērnus atprāto vai tiem jāizliekas par atprātotiem?