heda | Aug. 18th, 2019 12:53 pm "Ja esi bijis saulē, redzējis to, jutis siltumu un gaismu, tad ar atspulgu peļķē vairs nepietiek."
Ļoti, ļoti patika vēsturnieces Ineses Dreimanes, kura ir arī JRT izādes "Vēstures izpētes komisija" konsultante, romāns "Vēstule ar pielikumu". Viņa raksta raitāk un saistošāk nekā lielākā daļa pēdējo gadu vēsturisko romānu autoru, bez nevajadzigām cakām un aptuvenībām. Skaidra, noteikta balss, sievišķīga, bet bez neirotisma vai sīrupainas diplomātijas. Tēmas - mīlestība, nesamierināšanās, laiks un atbildība: laiks, kurā dažbrīd varēja izvēlēties vien starp lielu un mazu nodevību, un atbildība, kura jānes, neattaisnojoties ar laiku. Visai neparasta grāmata un attieksme nu jau mūsu laikā, kad attaisnošana tiek pieprasīta gan apstākļu sakritību, gan personisku īpatnību dēļ, un nekas vairāk kā juridiska vai sociāla indulgence šķietami nemaz nav vajadzīgs. Noskaņa un iedarbība mazliet atgādina Sofijas Oksanenas grāmatas un Andžeja Vajdas filmas, kurās arī vēsture turpinās šodien un atklāsmes ir tik personiskas, ka melnbaltais attēls arī nezinātājiem kļūst krāsains.
Upd. Citāts no intervijas ar autori: "Mūsdienās ir populāri dzīt demagoģiju par to, ka jāmīl visi. Mīlēt jau mēs viņus varam, Bet Latvija, sava zeme un savas intereses ir jāliek pirmajā vietā, jo neviens cits to nedarīs." Read Comments |